Uz ielas satrauktu cilvēku ēnas Kāds kliedz bet es nedzirdu vairs Tik viegls vējš pirms lidot Es atplētu rokas un biju tik brīvs Tik stīviem pirkstiem tu sažņaudz aizkarus Bet zini man vairs nav žēl Izspūrušiem matiem sejā ledains smaids Un nāca rīts tik sterili tīrs Tu piekliedz nakti tukšiem vaidiem Es stāvēju logā un vēlējos iet Tavi trauslie kailie pleci sārtās lūpas Es aizeju brīvs Izspūrušiem matiem sejā ledains smaids Bet zini man vairs nav žēl Izspūrušiem matiem sejā ledains smaids Un nāca rīts tik sterili tīrs