Uzjāja zintnieks augstajā kalnā Raudzījās ilgi nakts debesīs melnās To teic tam zīmes zvaigznāju lokā Laiks labs iet jūrā ar zobenu rokā Cēlās tad Reiķis, dāņus kas kāvis Jūrpils kunigs un Meinis tā brālis Liek karakungi smagas laivas tēst Zeltu un sudrabu būs mājās tām vest Ies viņiem līdz katram tūkstotis vīru Rūdīti kaujās baisās un sīvās Kā malku cērtot cilā tie āvas Katrs jau dučiem naidnieku kāvis Pelēkā rītā viņi pacēla buras Kamēr vēl ceļavējš stiprs turas Tur tālu jūrā, kur svešas zemes, Kur zelts, kur sudrabs Tur mūsu laivas aiznes Ai, Vēja māt Kas mūs tur gaidīs, ko liktens dos Vai kara laime, slava un gods Kas mūs tur gaidīs, ko liktens dos Vai ļauna diena, nāve un posts Ļauna diena Nāve un posts Nes mūs uz priekšu, uz Ziemeļu malu Atpakaļ ceļa vairāk mums nava Lai jūra šņāc, lai plosās vētra Milzu bangas laivas lai mētā Bailes zem kājām mēs smiedamies minam Briesmas un nāve mūs neskumdina Vējš mūsu tēvs, māte mums jūra Vienots liktens kopā mūs tura Tur tālu jūrā, kur svešas zemes, Kur zelts, kur sudrabs Tur mūsu laivas aiznes Ai, Vēja māt