Tur aiz debess malas

歌詞

Nebij' milzis mans draugs, ne ar' mazais kāds Tāds pats kā mēs visi, ne ar ko savādāks Div' rokas, div' kājas, acis kas mirdz Viss savā vietā, arī sirds Viņš tālumā vērās, kā gaisma bij' klāt Ne to sasmīdināt, ne sarūgtināt "Tur aiz debess malas, tur vēl ir kaut kas!" Tas spītīgi teica un atvadījās Viņš gāja un gāja, neatskatījās Augša rāpās uz visa, kas pagadījās Koku celmiem un statuju postamentiem Baznīctorņiem un pagānu sakramentiem Kamēr reiz kalna galā tas uzdūrās Kādam vīram, kas ar' tālē lūkojās Tik uz mirkļi saskrējās viņu skats Un tie saprata - mēs esam viens un tas pats Jau sen neviens dienas vairs neskaitīja Cik reižu laiks gadskaitļus samainīja Neba es savādāks, bez grēka kāds Tāds, kā pāraudzināts, kā izlutināts Bet tad kādudien bilde man trāpījās Kur viņa tik lieliski izskatījās Vēl viņa un viņa un abi mēs Līdz es nolēmu - tas kaut ko nozīmē Pret rītu mans draugs bija atgriezies Ne pārmocījies, ne noraizējies Kūru pirti, lai putekļus nomazgā Baltu kreklu un dažus mēriņus klāt Man nekas viņam nebija jājautā Viņa acīs viss pateikts bij' tik un tā "Tur aiz debess malas, tur vēl ir kaut kas!" Tas domīgi teica un atvadījās