Skroderis bez vārda

歌詞

Viņam dvēsele bija tik plaša, Ka jebkuram tas uzsmaidīja, Pliks un nabags, bez krekla, bez graša Sirdīs caurumus aizlāpīja Kur tas adatu ņēma un diegus, To nekad neviens neprasīja Varbūt vētras un migla un lietus Tos ar vēju tam piegādāja Bet tu pūt, vējiņ, pūt Vai plīst tur vai lūst Tev vienmēr ir jāpagūst! Bet tu pūt, vējiņ, pūt Gan viņus, gan mūs Varbūt nāksies reiz aizlāpīt! Ja kāds jautāja, kā viņu sauca Daudzi mulsa un atrunājās Ļaudis vārdus un uzvārdus jauca Knapi savējos atcerējās Tā tas gāja līdz nākamai reizei Kamēr atkal jau kāds iesaucās: "Atnāc, lūdzu un izglāb un aizej Lai tie vainīgie pasakās!" Bet tu pūt, vējiņ, pūt Vai plīst tur vai lūst Tev vienmēr ir jāpagūst! Bet tu pūt, vējiņ, pūt Gan viņus, gan mūs Varbūt nāksies reiz aizlāpīt! Un nekad tam nav bijis neviena Kas par skroderi izmācītu Kā vien simtsreiz cauršautā siena Starp meliem un patiesību Un nekad tam nav bijis neviena Kas par skroderi izmācītu Kā vien simtsreiz cauršautā siena Starp meliem un patiesību Bet tu pūt, vējiņ, pūt Vai plīst tur vai lūst Tev vienmēr ir jāpagūst! Bet tu pūt, vējiņ, pūt Gan viņus, gan mūs Varbūt nāksies reiz aizlāpīt! Bet tu pūt, vējiņ, pūt Vai plīst tur vai lūst Tev vienmēr ir jāpagūst! Bet tu pūt, vējiņ, pūt Gan viņus, gan mūs Varbūt nāksies reiz aizlāpīt!